Tuesday 9 June 2009

Tempo Semanal Edisaun 142

Lia Anin Portugál Telekom karik Sei Fa'an Timor Telekom

Lia anin hateten katak Portugál telekom sei koko fa'an sira nia interese iha Timor telekom. Hafoin rona lian anin ne'e jornál Tempo Semanal koko atu klarifika. Mosu indikasaun portugal telekom atu fa'an sira nia interese tuir lia fuan ruma husi ema laran Kompañia refere. Tuir fonte seluk jornál ne'e hateten kona ba lia anin ne'e katak, " Ami rona katak Portugál telekom hahú hatudu sira nia konta ba kompañia sira ne'ebé maka hatudu ona sira nia interese hanesan esforsu ida atu hakotu sira nia prezensa iha Timor Leste. Ne'e hatudu katak Timor telekom sei fa'an iha fulan ruma oin mai," dehan fonte Tempo Semanal ne'ebe besik liu ba Portugal Telcon husi Portugal ba jornal ne'e.


"Ami kompriende katak Portugál telekom iha ona estratéjia foun atu foka liu ba Portugál, Brazíl, no ninia kompañia afrikana sira, nune'e duni nia tenta atu remata ho Timor telekom. Karik ne'e tan ba planu Governu nian atu husik operadór foun sira tama iha Timor Leste ne'e hanesan razaun ba sira atu sai," esplika iha nota ne'ebé hakerek ho lian portugés maka jornál ne'e asesu.

Karik Portugál telekom Sei Fa'an Sira nia Interese Iha Timor telekom? Bainhira Tempo Semanal koko konfirma ho Portugal ninia reprezentante ne'ebé mós nu'udar administradór ba Timor Telkom rejeita atu ko'alia kona ba asuntu portugal Telekom atu fa'an sira nia interese iha Timor Telekom. "Ha'u seidauk rona rumores ne'e," dehan José Brandao Sousa administradór Timor Telekom.

"Ha'u labele ko'alia loloos ba imi tan ba depende ba parte ne'ebé tau hamutuk interese maka ko'alia," nia foo razaun. Tuir observasaun jornál ne'e iha sexta feira iha enkontru ida entre Administradór timor Telekom ho ninia funsionáriu na'in rua inklui timor oan ida ne'ebé iha ninia interese mós iha Timor Telkom.

Kompañia Timor telkom na'in husi TPT ho totál interese (saham) 54.01% (porsentu lima nulu resin haat vírgula zero ida), Governu Timor Leste iha direitu 20.59% (Porsentu rua nulu vírgula lima nulu resin sia), Vodatel nia interese 16.9% (Porsentu sanulu resin neen vírgula sia) ho emprezáriu Timor oan na'in rua ida-idak Sr. Óscar Lima ho valór 4.25% (porsentu haat vírgula rua nulu resin lima) no Sr. Júlio Álvaro 4.25% (porsentu haat vírgula rua nulu resin lima). TPT ninia interese 54.01% ne'e mai husi Portugál Telkom ho valór 76.14%, (Porsentu hitu nulu resin neen vírgula sanulu resin haat) fundasaun S. José (Harii) 17.896% (Porsentu sanulu resin hitu vírgula ualu sia neen) no fundasaun oriente 5.965% (Porsentu lima vírgula sia neen lima).

Tuir jornál ne'e ninia hetan hatudu momoos katak lakleur tan ema Timor oan ne'ebé iha kbiit no influensia maka'as iha Kompañia refere hahú hili dalan atu sai ba hala'o kna'ar iha fatin seluk. Sr. Gastão Sousa la kleur tan sai ona husi Timor Telkom no sei ba reprezenta Timor Leste iha ADB iha Manila (Filipina)," dehan sra. Ida ba jornál ne'e no Sr. Gastão ne'ebé hamriik besik iha fatin refere simu ho hamnasa de'it. Tuir informasaun katak eis kandidatu ba kargu sekretáriu estadu Ministériu Obra s Publika iha IV Governu Konstitusionál ne'ebé nia rasik la kohi tama ne'e sei hahú hala'o nia kna'ar iha fulan oin.

Tuir observasaun iha distritu s balun Timor Telkom hahú fa'an telemovel no kartaun sim ho folin baratu hodi tenta hasa'e sira nia númeru kliente s Populasaun ne'ebé hamlaha ba halo komunikasaun la preokupa ho sira nia osan US$10 hodi hadau malu sosa telemovel no ninia kartaun sim ne'ebé sei halo mukit ba sira iha tempu ruma. "Ha'u hanoin ne'e estratéjia foun Timor Telkom ninian hodi hasa'e sira nia kliente s atu aumenta rendimentu," dale Domingos da Costa populasaun Baukau nian ida ba jornál ne'e.

Iha parte seluk tuir fonte jornál ne'e iha Governu hateten kata, "Dezde 2003 ate agora Timor Telkom manan boot liu fali ona husi sira nia investimentu iha Timor Leste tan ba ladún investe barak ba tore tan iha ona," hateten fonte ne'ebé husu atu jornál ne'e labele foo sai ninia identidade.

Task Forse ba area telekomunikasaun Timor Leste ne'ebé hetan apoiu maximu husi advogadu di'ak ida husi Austrália hala'o ona sira kna'ar hodi prepara dokumentu s balun polítika telekomunikasaun Timor leste ne'ebé sei regulariza area refere. Tuir dokumentu s ne'ebé jornál ne'e asesu ba hatudu katak IV governu ne'ebé lidera husi eis lider da rezisténsia ba libertasaun nasionál ne'e seriu atu liberta area telekomunikasaun iha nasaun ne'e.

Hafoin hetan diretu eskluzivu ba monopóliu merkadorias Telekomunikasaun husi Primeiru Governu Timor Leste ba halo operasaun iha nasaun ne'e Timor Telkom durante ninia operasaun iha rai rohan ne'e nia leten hetan lian kritika s oi-oin husi kama da sosiedade tomak tan ba fornesimentu rede Timor telkom seidauk konsege halo kobertura ba sub-distritu tomak iha Timor leste, karun liu ba ekonomia povu ki'ik hodi empata dezenvolvimentu ekonomia nasaun ne'e nian. Hanesan Prezidente José Ramos Horta rasik mós hato'o kritika kro'at hasoru Timor telkom wainhira halo vizita ba Oekusi loron 09/04/09. Horta dehan problema rede Timor Telkom la'ós de'it susar iha Oekusi maibé dala barak iha Dili mós hetan esperiénsia ne'e. "Kestaun hirak ne'e hatudu katak, TT la kumpri ninia kontratu ho Estadu Timor Leste, ne'e duni husu ba Estadu Timor Leste tenke foti medida s ruma atu nune'e pelumenus bele loke liberalizasaun ba Rejiaun Oekusi hodi nune'e se mak hakarak atu mai investe bele mai investe," dehan Horta ba populasaun ne'ebé partisipa diálogu abertu ho populasaun Oekusi iha aldeia Sakato, Suku Nipani.

"Kuaze tinan 7 ona TT eziste iha nasaun ida ne'e, maibé realidade to'o ohin loron iha vila laran mós rede telefone seidauk asesu ho di'ak" Horta hatutan ninia kritika.

Daudaun ne'e iha Kompañia foun balun hahú instala sira nia edifísiu iha Dili hanesan husi Indonézia balun no husi Irlanda maka Kompañia telekomunikasaun Digicel.

Site Enjeneiru Ho ADB Tane Mogrin, MS Hapara, MI, MOP Gosta Retender Halo Konfuzu PM

Baukau

Governu Timor Leste foo sala rai populasaun nian, la iha dalan entre projetu ho dalan boot no situasaun seguransa ne'ebé Ministériu Saúde lakohi ajuda atu rezolve hodi halo Kompañia mogrin sai vítima ba tempu no ikus mai governu hateten katak Kompañia maka la iha kapasidade finansiamentu atu halo hotu projetu. Iha kazu refere Kompañia tenta husu beibeik tulun husi projetu nia na'in Ministériu saúde maibé la iha resposta ne'ebé pozitivu.

Photo: Ospital Referal Baukau

Ofisial Governu Timor Leste no staf Banku Mundial ninian hatene didi'ak situasaun ne'ebé la foo posibilidade ba halo konstrusaun maiske too ikus fali sira tenta subar sira nia karekas kona ba sira nia koñesimentu ba situasaun sira iha fatin konstrusaun hodi rejeita simu relatóriu ne'ebé mai husi Kompañia. Maiske PMU Ministériu saúde ne'ebé manan vensimentu boot husi Banku Mundiál atu tau matan ba Projetu ne'e iha, maibé la ba iha terenu atu ajuda rezolve problema disputa baliza rai, loke dala no dada eletrisidade ba fatin konstrusaun ninian. Kompañia maka tenke lori todan hotu. Tuir mai hafoin de situasaun seguransa la'o normál hikas Kompañia tenta atu halo fali servisu maibé tan ba de'it Kompañia refere ladún ajuda foo persentajen ba ema hirak ne'ebé maka ba halo kna'ar supervizaun entaun sira sempre empata servisu konstrusaun ninian. Nune'e duni materiál konstrusaun mós la hetan aprovasaun husi ofisial PMU entaun projetu la'o kude'ik. "Sira tenta husu osan porsentu rua husi valór projetu ninian tan ba ami la hatene tuir kostume iha nasaun ne'e entaun projetu sira tenta hakotu vida kontratu dezde Fevereiru 2008 sira ko'alia ona atu hapara kontratu," dehan manajer Kompañia ne'ebé PMU sira husu ba Kompañia mogrin espulsa husi projetu refere.

Hanesan hafoin de liu tihan fulan tolu loron rua nulu resin tolu mosu Memorandu interna loron 08/09/07 entre ofisial Jayendra Bhatta, enjeneiru Projetu husi PMU Ministériu Saúde ba Sr. Álvaro S. Abrantes nu'udar Manajer Programa, Ministériu Saúde / PMU ne'ebé ninia vensimentu selu husi Banku Mundiál ne'e rekoñese problema refere. Jayendra Bhatta husu Manajer Programa, Sr. Álvaro S. Abrante nia tulun mós. "Ita boot rekere ona para koordena problema ne'e ho autoridade relevante hodi hetan rezolusaun ne'ebé urjente no loloos ba isu hirak ne'e," dehan Jayentra.

Iha surat klasifikasaun Urjente ne'e Jayendra loke ho husu tulun husi autoridade Ministériu Saúde "Ho situasaun disturbiu civil iha rejiaun leste iha semana lubun ruma liu daudaun ne'e, kontraktor labele mobiliza forsa ba servisu hodi lori progresu ba servisu," informa jayendra.

Nia mós sita liu tan kona ba problema rai ne'ebé Governu foo sala ba Kompañia. "Iha momentu hanesan autoridade lokál la konsege foo rai ne'ebé la ho disputa tuir proposta harii Ospitál nian," Jayendra hakerek. Nia esplika katak, "Populasaun lokál hapara kontraktor hodi harii ospitál iha rai ne'ebé propoin ona hanesan iha dizeinu," informa nia.

Nia foo hanoin liu tan katak Problema rai nia baliza Kompañia halo ona diskusaun ho diretór ospitál no administrasaun lokál "Too ohin loron (08/09/07) la iha resposta finál ba problema ne'e, " nia deklara.

Jayendra Bhatta mós informa katak entre fatin konstrusaun ho dalan boot la iha estrada maka liga. "Fatin ne'ebé propoin ona la iha ligasaun ba dalan boot/highway nune'e duni presiza dalan ligasaun ho estrada boot. Ida ne'e sei la sai movimentu ne'ebé ho hanoin di'ak atu hahú konstrusaun projetu ospitál Bainhira seidauk finaliza dalan atu liu (luan mínimu 12 metru s )," esklarese jayendra ba ninia manajer.

Bainhira jornál ne'e tenta atu konfirma ho Sr. Abrao S. Abrantes maibé sempre la iha fatin no ninia telemovel hanesan disligadu no Sr. Jayendra Bhatta rejeita atu foo konfirmasaun kona ba alegasaun husu persentajen no problema ne'ebé foti husi Kompañia kontra PMU sira ne'e.

Ho problema s lubun iha leten ne'e halakon mós tempu barak maiske la ho hetan tulun ne'ebé signifika husi Ministériu Saúde Kompañia Mogrin konsege rezolve duni obstakulu hirak ne'e no iha fulan Novembru tinan 2007, hahú servisu konstrusaun loloos. Bainhira ami servisu daudaun hahú mós mosu fali tan ema husi Ministériu Saúde tenta husu persentajen ka osan ba Kompañia, "Alega eis funsionáriu ida ne'ebé hasai ona estrutura Kompañia Mogrin.

"Ha'u sai husi projetu Baukau tan ba ezije husi PMU tan ba sira hare ha'u labele koopera ho sira atu halo buat aat," Nia esplika.

"Tan ba ami ladún koopera maka iha fulan Fevereiru tinan 2008 ema autoridade sira hahú soe lian ameasa atu termina projetu ba Kompañia Mogrin."

Nia hatutan katak, "Iha momentu hanesan Kompañia ida seluk ne'ebé arranja husi embaixadór ho ofisial aas ida husi Ministériu saúde hein ona atu hala'o fali konstrusaun. Tuir informasaun katak 'G-S ConstructionCo."

"Tuir mai ofisial balun husu ami atu hatama iha Banku 40% husi osan US$ 4,886,789.90 ne'ebé nunka halo ba kontratu sira seluk. Ne'e hatudu violasaun ba kontratu ne'ebé iha," nia esplika.

Tuir dokumentu pagamentu progresu loron 17/09/08 ne'ebé korrije hikas ba loron 4/11/08 ne'ebé tempo Semanal iha asesu ba define governu TL selu dahuluk US$85,100.00, pagamentu segundu ho totál US$246,015.00 no rekerimentu ba selu terseiru maka US$ 319,622.14 ne'e totál hotu hamutuk US$670,737.14.

"Entre Marsu ho Juniu ofisial PMU halo rekerimentu la ho razaun balun no kansela beibeik halo aprovasaun ba materiál konstrusaun ho pagamentu balun no iha fulan Abríl ka Maiu ami husu pagamentu ba progresu ba dala rua."

Kompañia Mogrin mós dehan sosa materiál konstrusaun husi PS. Marketing PTY LDD maibé la hetan aprovasaun husi MPU sira. Maibé tuir esplikasaun iha surat 13/03/2007 Lai Kang hateten sira nia materiál importa husi Malaysia ne'e uza husi Kompañia Penta Ocean Constrution ba halo Ospital nasionál Guido Valladares, Carya timor Leste PTY Ltd halo Laboratóriu central, timor Leste, Tobishima Corporation hodi uza ba Ospital Maubesi, Rocky Construction ne'ebé kaer Ospital Oecussi no Bakkate Construction hodi halo Ospital Maliana.

Iha fulan Júliu Ministru Saúde Nelson Martins halo vizita ida ba fatin Konstrusaun ninian no husu Kompañia atu hapara sira nia atividade.

Iha loron 13/08/08 liu husi surat no: 1456/GPM/VIII/08 foo resposta ba surat, prezidente Co. More Green, Koreia, Sr. Han-Joon Ji loron 30/07/08. PM Xanana hahú hakerek ba Kompañia inan Mogrin ne'e ho lia fuan, "ho ksolok governu Repúblika Demokrátika Timor Leste foo hatene ba ita kona ba kontinuasaun ami nia kometimentu ba kontratu ne'ebé estabelese ona entre Mogrin TK Lda ho governu Timor Leste relasiona ho konstrusaun Ospitál referal iha Baukau."

"Ami nota ona katak iha kanselamentu substansiál iha prosesu konstrusaun no hakarak bolu atensaun ba nesesidade hadi'a manajementu ho aselerasaun iha projetu konstrusaun," Ulun boot IV governu konstitusionál RDTL ne'e hateten.

"Ami kompriende katak Kompañia inan Co. More Green, Koreia sei foo apoiu teknikalidade no manajemen mak adekuadu ba ninia subsidiáriu iha Timor Leste nune'e bele foo garantia halo hotu projetu ne'e iha ninia tempu," Xanana espresa ninia esperansa.

Atu asegura ba konfiansa PM Timor Leste iha loron 28/10/08 Kompañia Mogrin ninia Kompañia inan depozita US$1,497,51.02 no iha loron 06/11/2008 Mogrin construction,TK Unipesoal LDA depozita US$244,340.00 nu'udar performance bonds. Husi parte autoridade argumenta katak katak Kompañia refere la iha performance Bonds mogrin so iha de'it performance security. Maibé se hare didi'ak iha loron 11/03/07 Kompañia Mogrin depozita ona US$488,673.49 hanesan Performance guarantee bond ne'ebé loloos ne'e hanesan performance security ne'ebé simu husi ofisial PMU ne'ebé haknaar an iha Ministériu Saúde, Álvaro S. Abrantes. Hataan ba naksalak hirak ne'e eis diretór Mogrin, Untaek Yi iha ninia surat ba Vice PM Mario Carrascalão defende katak, "bainhira Kompañia hahú halo konstrusaun, nia rekere ona atu hetan Performance Bond husi Banku hanesan haktuir iha kontratu ne'e. Kompañia selu no hetan duni hodi entrega ba PMU maibé ho sala, BNU foo sasa ne'e iha dokumentu ne'ebé sala (Security Bond) hodi hatama ba PMU. PMU la hetan naksalak ruma no simu ona, rai buat ne'e la ho problema ruma to'o ninia tempu remata iha tinan ida liu ba. Parte tolu ne'e hanesan PMU, Kompañia ho Banku nunka rekoñese sala ruma. Maibé, bainhira to'o tempu atu hafoun ka halo a mandamentu ba kontratu maka foo sala fali ba Kompañia ba buat ne'e no sai hanesan razaun ida hodi halo kanselamentu ba a mandamentu no estensaun ba kontratu," hakerek Yi informa ba Ir. Mario.

"Husi ami nia parte, ami sei foo instrusaun ba instituisaun governu relevante atu envolve liu tan iha isu teknikalidade no prosedura hodi halo lalais implementasaun ba projetu ne'e," Ulun boot IV Governu promete ba Kompañia koreana ne'e.

Maibé surat PM nian kona ba kontratu no. 74108 la iha kontinuasaun husi Ministériu ne'ebé iha ninia ukun. Liu-liu Ministériu obra s publika maiske Ministru Saúde DR. Nelson Martins, MD, MHM,Phd, iha loron 27/08/08 tuir surat ho ref: GMS/Const.BRH/08/620 foo transfere responsabilidade monitorizasaun ba Ministru Pedro Lay ninia fatin. "Haktuir iha kondisaun kontratu klauza 1.1 no 5, ita boot notifika ona ba Ministériu Infraestrutura delega ona autoridade tomak nu'udar manajer Projetu / enjeñeiru projetu ba implementasaun projetu ne'e. Ministériu Saúde sei tulun no koopera tuir posibilidade tomak iha lala'ok ne'e," Nelson husik kna'ar ne'e ba Ministru Obra s públiku.

"Tuir ha'u hatene iha fulan Setembru Kompañia ninia ekipa foun too husi Koreia atu hahú fali servisu tan ba fiar PM ninian maibé diretora ida iha Ministériu Obra s publika dehan presiza halo uluk amandemen ba kontratu hodi muda naran iha kontratu nia laran," dehan funsionáriu Mogrin ne'e .

Nune'e duni sira hein ate kontratu mós remata iha fulan Novembru tinan 2008 nune'e duni la extende ka amandamen ate agora maibé ministériu Finansas ninia asesor internasionál ida halo tiha ona draft amandamen iha fulan Dezembru ne'ebé too ohin ami lahatene too ona iha ne'ebé," nia hatutan.

Tuir draft amandamen ne'ebé seidauk asina iha fulan Dezembru ne'ebé jornál ne'e asesu indika amandamen sei halo ba seksaun tolu-ho data kontratu klauzal 1.0, 2.3 (9), 13.3, 27.1, 35.0, 41.1 ho 51.1. maibé antes de halo draft entensaun ne'e mosu jornál ne'e hetan ulukasesu ba iha surat surat husi Fransisco Soares ho Ref 545/MdF/DNSA/XI/2008 loron 06/11/078 hodi ofisialmente transfere podér kbiit husi Sr. Abraão Abrantes ba Sra. Rosa Amaral Vong. Maibé la hatene saa loos maka Sra. Rosa Vong la folow up. Maibé diretora Rosa Vong defende ninia ministériu ho foo todan fali ba Ministériu seluk. "Ami hanesan atu halo supervizaun de'it, maibé ita hanoin ne'e projetu ida, hanesan projetu hotu-hotu ninia kontratu sempre estabelese kontratu ida hodi bele hala'o projetu ida no administradór ba kontratu ne'e Ministériu finansas."

"Tan ba la iha amandamen ida hateten fali dehan katak kontratu nia laran ba oin ne'e mai fila fali iha ne'e, maibé loos Primeiru Ministru ninian ne'e, ita konsidera hanesan desizaun ida ne'ebé tenke seer tau fila fali iha baze legál, hanesan kontratu ida ne'e nunka konsege akontese.,"nia foo razaun.

Iha draft amandamen ne'ebé karik soe hela iha gaveta governu nian ne'e pontu s 4 seksaun II iha primeiru kontratu sei muda, "klauza 6.1 iha lia fuan ikus sei sani- "kontrator tenke haruka informasaun ofisial sira ba sira nia projetu na'in ho kopia ida ba ministériu Infraestrutura."

"Ami nia envolvimentu hanesan atu foo de'it apoiu hodi bele tenta no buka to'ok dalan di'ak ida atu oinsá hetan ospitál Baukau, maibé la'ós ho karta ida ne'ebé Primeiru Ministru hasai, depois Ministériu saúde hasai ne'e natoon ona ba ami atu responsabiliza lae, mais atu dehan loloos karik responsabilidade ne'e nafatin iha Ministériu tolu ne'e nia liman."

"Ha'u hanoin ita bele dehan prosesu tomak nia hahú moos la ho didi'ak, maibé bele dehan, loloos nia la iha kapasidade atu zere buat ne'e no mós la iha kapasidade finanseiru, tanba atu selu ema lokál de'it mós la bele oinsá atu halo servisu ida ne'e," Diretora ne'e kritika sala performance bond.

"Ami so mente hare de'it ba parte téknika nian, maibé seidauk bele hare tanba kontratu la iha,……. Ker dizer la iha duni bajet (budget) ida ba sira atu halo servisu ne'e, ida ne'e,ha'u Hanoin klaru katak, se se de'it atu halo servisu ida nia tenke seer bazeia ba buat ruma."

"Iha fulan Agostu karta Primeiru Ministru nia sai la iha buat ida akontese iha terenu ne'ebá, entaun ami atu ba halo supervizaun ba saida, tanba baze atu halo supervizaun mós la iha no mós realidade sira mós la halo buat ruma iha ne'ebá so mente, ami ajuda fasilita no klarifika de'it kona ba sira nia osan restu sei iha hira."

"Ha'u hanoin ita bele dehan prosesu tomak nia hahú mós la ho didi'ak, maibé bele dehan, loloos nia la iha kapasidade atu zere buat ne'e no mós la iha kapasidade finanseiru, tanba atu selu ema lokál de'it mós la bele oinsá atu halo servisu ida ne'e," Rosa argumenta.

Iha ne'e Jimmy Hae-dong Chung nu'udar manajer jerál foun ba Kompañia Mogrin Construction TK. LDA rejeita katak lia fuan ne'e. "Ami so presiza green light husi Governu ba ami halo servisu ne'e ami bele remata iha fulan nia laran," dehan Jimmy ba jornál ne'e iha Dili.

Nia dehan maiske folin materiál hotu sa'e agora maibé sei garantia nafatin atu foo kualidade ba konstrusaun ne'e. "Ami sei la husu aumenta valór projetu ninian maibé ami sei halo uma ho kualidade no medida nafatin hanesan dizenu maka iha Bainhira ami manan tender," Jimmy haklaken.

"Ami prontu ona no kleur ona maka ami hein governu atu foo green light mai ami atu halo remata projetu ne'e."

Nia argumenta katak sira la iha preokupasaun ba lukru maibé tan ba sira nia naran di'ak. Ami hakarak tebe-tebes atu halo hotu projetu ne'e tan ba ami nia naran no ami nia nasaun nia kredibilidade, agora ami la'ós buka benefict maibé liu tan ida ne'e populasaun iha area ne'ebá presiza tebes ospital ne'e."

Nia lakohi atu dun tun sa'e maibé problema ne'ebé liu ona husik nu'udar lisaun ba parte hotu-hotu atu foti ninia di'ak. Maibé diretora Rosa Vong dehan entre opsaun extende kontratu ho Kompañia Mogrin nia hili liu Retender. "Entre opsaun rua ne'e ha'u prefere liu Retender tan ba ita lakon tempu barak liu ona."

Bainhira husu kona ba konsekuensia retender nian rosa hataan katak iha. "Bele foo impaktu ba orsamentu katak sei hasa'e to'o 30% husi harga awal ou ita hare fali dizenu katak muda dizenu ne'ebé iha. Nune'e uma sei lahanesan ho dizenu uluk ninian."

Tuir Observasaun independente husi estudante Carlos nu'udar estudante iha Universidade Nasional Timor Leste, fakuldade ekonomia ninia hare presiza hili dalan ne'ebé labele soke orsamentu estadu ninian tan ba ema balun ninia interese de'it. "Ha'u hanoin se karik Governu maka tenke tetu didi'ak entre retender ho extensaun. Karik ninia impaktu negativu ho pozitivu ba orsamentu povu ninian."

Rosa mós nega katak alegasaun ne'ebé halo husi staf ida husi mogrin ne'ebé dehan iha dalan balun iha sira nia hasoru malu no han hamutuk iha hotel ruma iha Dili nia husu pulsa no osan ba ema balun husi Kompañia refere. "Ne'e la loos i ha'u lahatene nia ne'e padre tebes ka lae," Diretora ne'e hateten.

Antes ne'e funsionáriu Mogrin ida ba jornál ne'e nia hato'o ninia akuzasaun katak Diretora ne'e hasoru malu beibeik ho konstrutor sira ne'e iha hotel balun iha Dili hodi han hamutuk. Tuir eis funsionáriu Kompañia refere alega katak iha momentu ruma diretora ne'e promete atu tulun maibé tenke husu tulun ba familia ministru ida ninia. Nune'e sira foo pulsa US$50.00 rua hodi telefone ba tiun ministru ida nian iha Jakarta no husu mós osan US$100,000.00 hodi foo ministru ida nia kaben. Maibé Kompañia ne'e fornese de'it pulsa US$100.00 ba Sra. Diretora hodi telefone ba Jakarta iha funsionáriu Kompañia ne'e nia oin.

Iha fatin seluk Sekretáriu Estadu Obra s publika Domingos Caero dehan "agora ami nia parte hein hela paraser jurídiku husi Ministériu Finansas tan tenke hare katak vantajen husi retender ne'e saida no mós se kuandu kompañia refere atu kontinua ninia dezvantajen ne'e iha ne'ebé tanba ne'e mak ami hein hela desizaun husi Ministériu Finansas."

Sekretáriu estadu ne'e hateten, tanba problema osan ne'e mak "depois de fulan Dezembru ami haruka kansela hapara lai obra ne'e tanba ita hare katak kompañia ida ne'e uluk kedas promete atu remata projetu ne'e iha fulan Setembru 2008,maibé la konsege tanba foin atinze de'it 14% no agora ami nia tékniku sira ba hare foin mak 21%, ne'e duni ita labele kontinua ho kompañia ne'ebé la'o nune'e nafatin, mais ami husi parte Infraestrutura liuliu husi Obras Publika labele hapara kontratu tanba kontratu ne'e ho valór ne'ebé boot iha Ministériu Finansia nia okos entaun sira mak tenke sira foti desizaun atu hapara."

"Kuandu ita retender ninia risku maka kompañia ne'ebé tama bele hasae Finanseiru bazeia ba materiál ne'ebé iha, nune'e mós bainhira obra ne'e atu la'o konserteza presiza tan tempu tanba ho kompañia ne'ebé foun bainhira mak nia atu halo mobilizasaun, mais nia vantajen ida maka ita hakarak para depois prosesu bele la'o."

Hafoin de la halo tuir orientasaun husi PM iha daudaun ne'e Diretór jerál Ministériu Finansas Francisco Soares, deklara katak konstrusaun ospitál referal Baukau agora sei prosesu ne'e la'o, maibé ita hatene loos atu halo kontratu foun ou ita kontinua nafatin. Tuir Francisco Soares ninia kompriensaun katak konstrusaun ne'e paradu, tanba nia (kompañia mogrin)la iha osan no mós servisu lad'iak, kontraktor la iha kualidade ba konstrusaun ne'e."

Liu tan Burlako hateten loloos obra ne'e hotu tiha ona, mais obra paradu hela ho razaun tanba finansas. "Ha'u hanoin buat rua ne'e importante liu jestaun ho orsamentu ne'e mak lad'iak, entaun agora nia prosesu ne'e la'o hela atu hare took nia kontinua karik oinsá no retender fila oinsá"

Nia informa katak ninia parte agora daudaun estuda hela kona ba opsaun atu kontinua ho kompañia mogrin TK ou retender antes halo rekomendasaun ba ministra finansas ho Primeiru Ministru atu deside. "Ha'u sei halo estudu s hodi foo sa'e ba leten atu foti desizaun. Maibé tendénsia ita tenke taka ona no halo fali tender."

Francisco argumenta ninia razaun atu retender tan mogrin "halo servisu la loos tenke seer simu. Kona ba servisu ne'ebé halo ona husi Kompañia mogrin tuir diretór ne'e rekoñese governu halo ona pagamentu balun maiske uitoan no nia lahatene halo pagamentu ho kuantidade hira. Maibé obra ne'e la la'o, ho kestaun hirak ne'e Governu sei hare no estuda ba prosesu ne'e.

Francisco dehan liu tan katak ninia pozisaun atu retender ne'e mós konkorda ona husi ministériu saúde "Parte saúde mós aseita buat ne'e no mós ko'alia ona Vicê PM. Carrascalão atu hare mós asuntu ne'e, maibé Agora daudaun nia prosesu la la'o, tanba obra ne'e paradu hela no mós kompañia mogrin construction nia orsamentu la iha hodi nune'e nia labele kontinua konstrusaun."

Nia hanoin governu PM Horta nian foo manan sala tender ba kompañia mogrin. "Tender ne'e iha Governu antigu sira mak hatene tanba saida mak foo ba kompañia ne'e," Francisco kestiona kapasidade hasai desizaun iha governu ne'ebá Se projetu ospitál ne'e Retender duni entaun nivel diretór sira iha Governu ne'e la tau duni ba iha konsiderasaun hetan ne'ebé ta'u ona iha relatóriu lubun ida husi parte tékniku ministériu obra s publika no ministériu Finansas ninian hanesan mosu iha relatóriu ida hafoin de vizita konjuntu ida husi Ministériu rua ne'e. "Ami halo vizita surpreza ida ba mogrin hodi la foo hatene uluk atu hare oin saa mogrin halo servisu iha kampu ne'ebá, maibé wainhira too ba ekipa mogrin TK tomak halo hela sira nia atividade," dale José Gusmão.

Sekretáriu estadu Domingos Caero hahi José Gusmão ninia kapasidade."Ami halo kontratu ho enjineiru ida ne'ebé iha kapasidade ne'ebé mak durante ne'e hala'o serbisu iha ne'ebé hodi halo supervizaun mais la'ós dehan presiza halo amandamentu tanba problema troka naran ne'e problema kompañia nian, mais agora governu nia hakarak katak iha fulan Dezembru ne'e tenke realiza obra mínimu ate 80% tanba ho tempu ne'ebé badak ita la garantia katak to'o Dezembru nia atu halo, ne'e duni ami husu ba sira se bele karik iha fulan Dezembru 80% estende tan hodi re apropria fali osan ne'e," dale Domingos.

José Gusmão konta tuir katak, "tuir vizita ne'ebé Ami halo hamutuk ho Finansas ami hare rasik katak mogrin nia administrasaun, téknika no finansial forte ona no ami hanoin katak mogrin bele halo ramata Projetu"

Iha loron 18 fulan Fevereiru 2009 nia parte halo vizita ida hamutuk ho ekipa ida hosi Ministériu finansas (Aprovizionamentu) hanesan Sr. João Coimbra, Sr. Mariano Renato no Sr. Samuel ba hasoru malu ho ekipa mogrin TK iha Projetu fatin Ospitál Referal Baukau

Jornál ne'e tenta ba halo konfirmasaun ho Ministru Obra s Publika Pedro Lay maibé ninia xefe Gabinete prefere liu atu jornalista Tempo Semanal ko'alia diretamente ho 'site Engineer' (Enjeñeiru ba konstrusaun Ospitál Referal Baukau) José Gusmão José Gusmão ne'ebé indika husi Ministériu Obra s Públiku hala'o ona ninia kna'ar dala lubun ruma no hato'o ona relatóriu ba ninia ministériu.

Iha momentu ne'ebá tuir sira nia observasaun mogrin kontratu hela traballadór Lokál na'in 41 ne'ebé mogrin TK selu sira nia saláriu semana rua rua ho mogrin hanoin atu treina traballadór sira ne'e to'o wainhira kontratu iha fatin ona, traballadór sira ne'e mós preparadu ona atu hahú servisu. Ne'e mak razaun ne'ebé mogrin TK hato'o kona ba traballadór lokál ne'ebé servisu hela iha ne'ebá, nune'e mós traballadór sira ne'e halo kontratu livre (kontrak lepas). "Sira (mogrin) iha osan sufisiente atu hahú no sei la tau laran ba terseiru pagamentu ne'ebé sei iha Finansas nia liman, mogrin TK mós hato'o katak kona ba atu prepara osan 2,5% hosi totál kontratu atu hahú obra, sira preparadu ona," Nia Informa. .

"mogrin TK mós hato'o katak kona ba Performance Bond sira iha ona depozita iha banku atu halo Performance Bond, kona ba osan atu hahú projetu"

"mogrin TK finansiamentu sira la iha ona relasaun ho mogrin Koreia maibé teknikalidade sira sei hetan suporte hosi mogrin Koreia."

Kona ba durasaun atu remata projetu ne'e tuir enjeñeiru ninia hatene katak mogrin prepara ona schedule (oráriu) servisu nian ba fulan 7 (hitu) no mogrin mós hato'o katak schedule ne'e bele mós muda wainhira hahú asina ona amandementu ba kontaktu tuir Projetu na'in nia hanoin no hakarak.

José foo lembra liu tan katak Iha loron 03 Marsu 2009 nia mós ba partisipa iha reuniaun hamutuk ida iha Ministériu Finansas. Hola fatin iha reuniaun ne'ebá PMU (Project Management Unit) Ministériu Saúde nian, diresaun Ministériu Finansas no Ministériu Obra s Publika s ne'ebé reprezenta husi Diretora Habit asaun no Edifikasaun Sra. Rosa Amaral Vong no José Gusmão rasik.

"Hafoin iha reuniaun ne'e hosi finansas hato'o kona ba relatóriu vizita ikus liu ne'ebé Ministériu Finansas halo hamutuk ho Ministériu Obra s Publika s ba iha fatin Ospitál Referal Baukau ne'ebé iha vizita ne'e parte PMU ministériu Saúde maiske hetan duni konvite maibé la hola fatin iha vizita konjuntu ne'e."

"Iha reuniaun ne'e mós ami hato'o katak mogrin hanesan kontraktor administrativamente, Teknikamente no finansia prontu ona atu halo ramata projetu ne'e maibé hosi PMU Saúde husu atu hapara kontratu."

"Maibé Diretór Aprovizionamentu hato'o katak ami la'ós atu halo desizaun maibé tau hamutuk hanoin hodi hato'o rekomendasaun ba Primeiru Ministru no Ministra das Finansas," José hasaran lia fuan diretór aprovizionamentu ninian.

"Iha momentu ne'ebá mogrin konsege hatudu sira nia ekipa ne'ebé forte tebes no bele halo ramata Projetu Ospitál Referal Baukau." Iha vizita ikus liu 01/04/09 ne'ebé sira Engineer ne'e halo ba Projetu ospitál Referal Baukau no nia konsege hatama iha ninia relatóriu kompletu ho sasa balun hanesan konstrusaun ba edifísiu númeru 01 nahe ona Simentu, edifísiu númeru 02 tau ona besi, edifísiu númeru 03 tau ona besi, edifísiu numeru04 nahe ona simentu, edifísiu númeru 05 A ho 05 B tau ona Sand Bedding, edifísiu númeru 05C ke'e ona nia Fundasaun, edifísiu númeru 06,07,08, 09 ke'e ona Fundasaun, edifísiu númeru 10,11,12,13,14 ke'e ona Fundasaun, estensaun ba futuru ke'e ona Fundasaun, dalan ne'ebé liga edifísiu sira halo hotu ona no iha nia riin sira tau hotu besi ona, Stone Pitching iha oin no ba loro monu nian ramata ona, ba tasi mane no loro sa'e seidauk hada maibé tau hotu ona fatuk preparadu atu hada. Iha relatóriu ne'ebé mós José mós subliña kona ba materiál de konstrusaun maka iha ona fatin konstrusaun ninian hanesan Simentu 1200 saka s kada saka US$7.00 ho kustu US$ 8,400.00, Rai henek 100m3 kada Kubit dolar US$25.00 totál kustu US$2,500.00, agregadu 150m3 kada Kubit US$ 25.00 Hamutuk US$3,750.00, Wire Mesh 150 s heet US$150 hamutuk US$22,500.00, U-bolt 800 iha nia folin US$10,000.00, reinforcing bar tonelada 10 nia folin US$50,000.00, Vinyl 10,000 m2 ho folin US$10,000.00 no, timber 5 m3 ho folin US$5,000.00. Traballadór ne'ebé servisu iha projetu fatin maka hosi Koreia ema na'in 9 fulan fulan US$5,000.00 nune'e duni kompañia kada fulan tenke selu US$45,000.00, staf lokál na'in 9 fulan fulan simu saláriu US$ 250.00 hamutuk kada fulan selu US$2,250.00, traballadór na'in 40 selu loron ida US$25.00 nune'e selu dala ida US$ 4,000.00. Kona ba sasa ka materiál nia kuantidade ekipa konjuntu Ministériu rua ne'ebé ba vizita ne'e mós hetan duni resibu ida husi kontraktor ne'ebé aluga atu supply simentu maka Sr. Leoneto Belo. Kona ba resibu seluk kontraktor promete atu hato'o iha momentu ne'ebá ba Ministériu Finansas. Ekipa konjuntu ne'e ninia relatóriu atu hanesan mós ho rezultadu investigasaun ne'ebé hatama relatóriu ida John Goodrick, CBO loron 05/09/08. John dehan, "Fatin (fatin konstrusaun) moos tebes no iha orden.---Fatin ne'e prova katak kontraktor ne'e iha nivel profisionalizmu aas no servisu daudaun ho estandarte maka di'ak." Iha john nia konkluzaun nia hahi Kompañia mogrin nia kapasidade. "Kondisaun iha fatin, kualidade ema ne'ebé hala'o servisu no organizasaun maka iha ona indika katak la iha baze ba preokupasaun husi parte projetu nia na'in. Kuran fundus halo imposivel ba kontinuasaun servisu."

"Iha dada lia detalyu ho manajementu projetu nian indika katak promesa tempu atu halo hotu mak fulan haat tenke interpreta ninia signifikasaun katak orariu ba halo projetu ne'e fulan haat hafoin MG simu ona pagamentu mka sira rekere. Nune'e mós tenke tau iha hanoin katak hafoin de hetan selu sei lori tan semana ruma atu materiál too iha fatin(konstrusaun Ospital nian)

PMU Ministériu Saúde ne'ebé Banku Mundiál emprega na'in maka tolu hanesan Sr. Alvaro S. Abrantes, jayendra Bhatta no vice Ministra Saude nia kaben Sr. Joao Soares. Sr. João Soares tuir ninia kontratu loloos servisu loron lima kada semana hahú husi fulan Setembru 2007 maibé kada vez fulan ida ka rua mai dala ida de'it fila mas manan osan boot saugati de'it," alega Moisés traballadór Timor oan ida iha fatin konstrusaun Baukau foin lalais ne'e. Bainhira jornalista Tempo Semanal koko telefone ba Sr. João maibé ninia númeru dizligadu mós no jornál ne'e tenta husu klarifikasaun husi vice Ministra Saúde iha loron PM fila hikas mai Dili Sekretáriu Estadu ministériu Obra s Publika, Diretora Habit asaun no Edifikasaun Ministériu Obra s publika, diretór jerál Ministériu Finansas hotu-hotu lian ida atu hapara kontratu ba Kompañia Koreana mogrin TK ne'ebé maka halo konstrusaun ba Ospitál referal Baukau. Konstrusaun Ospitál Baukau sai Polémika tan ba to'o ohin seidauk prontu nafatin tan ba iha alegasaun oi-oin husi parte Governu nune'e mós mai husi Kompañia kontra governu ninia emar sira ne'ebé iha relasaun diretamente ba projetu refere. Iha 15/05/2007 Primeiru Ministru DR. José Ramos Horta asina Kontratu ho valór projetu US$4,886,789.90 ba Kompañia mogrin atu hari Ospitál referal luxu ida iha área Baukau. Maibé hare didi'ak fali ba kontratu ne'e Kompañia sofre duni tan sira hetan advanced payment 20% husi presu kontratu hanesan pontu ida iha kontratu refere nune'e hodi halo populasaun iha Baukau presiza iha liu tan pasiénsia atu hetan ospitál foun.

No comments: